| Första världskriget var en världsomspännande militär konflikt centrerad i Europa som började den 28 juli 1914 och varade till den 11 november 1918. |
Pirmais pasaules karš bija pasaules mēroga militārais konflikts Eiropā, kas sākās 1914. gada 28. jūlijā un ilga līdz 1918. gada 11. novembrim. |
| Denna konflikt engagerade alla av världens stormakter, samlade i två motsatta allianser. |
Šajā konfliktā bija iesaistītas visas pasaules lielvaras, kas apvienojās divās pretējās aliansēs. |
| De allierade (centrerad kring Ententen; Storbritannien, Frankrike och Ryssland) och Centralmakterna (ursprungligen centrerad kring trippelalliansen; Tyskland, Österrike-Ungern och Italien). |
Sabiedrotie (ap Antantes valstīm - Lielbritānija, Francija un Krievija) un Centrālās lielvalstis (sākotnēji ap Trīspusējo aliansi - Vācija, Austroungārija un Itālija). |
| Mer än 70 miljoner soldater, däribland 60 miljoner européer, mobiliserades i ett av de största krigen i historien. |
Vairāk nekā 70 miljoni karavīru, tostarp 60 miljoni eiropiešu, tika mobilizēti vienā no lielākajiem kariem vēsturē. |
| Mer än nio miljoner soldater dödades, vilket främst beror på stora tekniska framsteg i eldkraft utan motsvarande inom rörlighet. |
Tika nogalināti vairāk nekā deviņi miljoni karavīru, galvenokārt pateicoties lielajam tehnoloģiskajam progresam ugunsspēka jomā, kam nebija līdzvērtīga mobilitāte. |
| Det var den sjätte dödligaste konflikten i världshistorien och banade därefter väg för olika politiska förändringar såsom revolutioner i de berörda länderna. |
Tas bija sestais nāvējošākais konflikts pasaules vēsturē, un pēc tam bruģēja ceļu dažādām politiskām pārmaiņām, piemēram, revolūcijām iesaistītajās valstīs. |
| Långsiktiga orsaker till kriget inkluderar stormakternas imperialistiska utrikespolitik i Europa, inklusive Brittiska imperiet, Kejsardömet Tyskland, Österrike-Ungern, Osmanska riket, Kejsardömet Ryssland, Frankrike och Italien. |
Ilgtermiņa kara cēloņi ir Eiropas lielvaru, tostarp Britu un Vācijas impērijas, Austroungārijas, Osmaņu impērijas, Krievijas impērijas, Francijas un Itālijas, imperiālistiskā ārpolitika. |
| Mordet den 28 juni 1914 på ärkehertig Franz Ferdinand av Österrike, tronarvinge i Österrike-Ungern, av en serbisk nationalist var den omedelbara utlösande orsaken till kriget. |
1914. gada 28. jūnijā serbu nacionālists nogalināja Austroungārijas troņa mantinieku, Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu, un tas bija tūlītējs kara sākums. |
| Det resulterade i ett ultimatum till Kungariket Serbien. |
Tā rezultātā Serbijas Karalistei tika izvirzīts ultimāts. |
| Med Tysklands stöd formulerade Österrike-Ungern ett ultimatum som Serbien i princip inte kunde acceptera. |
Ar Vācijas atbalstu Austroungārija formulēja ultimātu, ko Serbija principā nevarēja pieņemt. |
| Med stöd av Frankrike uppmuntrade Ryssland Serbien att avvisa Österrikes ultimatum. |
Ar Francijas atbalstu Krievija mudināja Serbiju noraidīt Austrijas ultimātu. |
| Flera allianser som bildats under de tidigare decennierna åkallades och inom några veckor låg stormakterna i krig. |
Tika iesaistītas vairākas iepriekšējās desmitgadēs izveidotās alianses, un dažu nedēļu laikā lielvalstis nonāca karā. |
| Via stormakternas kolonier spred sig konflikten snart över världen. |
Konflikts drīz vien izplatījās visā pasaulē ar lielvalstu koloniju starpniecību. |
